Šodien atzīmējam Otro Adventes dienu, kas ir ļoti skaists, cerību pilns laiks, kad jau pavisam drīz sagaidīsim Ziemassvētkus. Advente atzīmēta jau ļoti izsenis un mūsu senčiem par to bijuši dažādi ticējumi.
5 latviešu ticējumi par to, kas jādara Adventes dienā!
1. Adventes dienā esot jādodas uz otra (kaimiņa vai drauga) kūti, jāapcērp aitām vilna ap ausīm un kaklu, un jānoada vilnas cimdi. Tad šie cimdi jāvelk rokās, kad strādā ar bitēm, tad esot ļoti daudz medus. Šis ticējums nācis no Jaungulbenes puses.
2. Ja Adventē nav sniega, tad ticējums vēstīja, ka Ziemassvētkos būs daudz sniega! Šis ticējums nāk no Alojas puses.
3. Ja Adventes laikā slikti veļa žūst, tad nākamā vasara esot gaidāma slapja un lietaina – šādam ticējumam pieturējās ļaudis Meirānos.
4. Savukārt, ja Adventes laikā ir sauss un skaidrs laiks, tad arī vasara esot gaidāma sausa, saulaina un ražīga – vēstī ticējums no Meirāniem.
Lasi vēl: Gatavojiet gaļu Ziemassvētku vakaram tikai šādi: marinādes noslēpums, kas padarīs gaļu sulīgu un maigu
5. No Adventes brīža līdz Ziemassvētkiem esot jāaturas no dejām, rotaļām un citām jautrībām, jo šis laiks esot piemērots mīklu minēšanai, pasaku stāstīšanai, jo dienas ir īsas, bet vakari gari, un ļaudis šajā laikā pārsvarā uzturas mājās. Šis ticējums nācis no Latgales puses.
Kas ir Advente?
Četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem, tieši svētdienās atzīmē Pirmo Adventi. Šajā laikā iededz svecīti – ar to simbolizē atmošanās laiku. Šī svecīte simbolizē arī cerību. Otrajā svētdienā atkal iededz svecīti – tā simbolizē mieru un izlīgšanu. Trešajā svētdienā – svecīti iededz par prieku. Bet ceturtajā svētdienā svecīti aizdedz par mīlestību.
Adventes vainags
Bez tā nav iedomāja Advente, jo tas ir šo svētdienu simbols. Tradicionāli to veido apļa formā, no priežu vai egļu zariem, un tajā tiek ievietotas četras sveces. Katru svētdienu iededz par vienu svecīti vairāk. Sveces šajā vainagā simbolizē gaismas parādīšanos tumsā.